Vīna maratons! Katrs atsevišķi un abi kopā.

Kopš draudzejos ar skriešanas kedām un katru jaunu realizētu piedzīvojumu,  iekāre uz dabas

skaistuma baudīšanu aug  straujā progresijā un kombinācijā ar šo pasaulīgi jauko iekārtojumu - vēlēties (vēlams skaļi) un tapt uzklausītam, rezultējas sapņu ceļojumos. Ātruma rekordi un lielas uzvaras sen jau nav mana prioritāte, tik viens vienīgs procesa baudījums. Tā manu čivināšanu par klasisko 42km maratonu vīna dārzos sadzird tie kam tas bija jāsadzird. Draugi, kas gatavi piedalīties, plānot un baudīt. Abas ar Gičiju esam gluži vai vinnējušas loterijā,  mūsu trīsvienības līderis Ģirtiņš jau ir atradis maratonu "EcoMarathona Del Chianti" pa Toskānas vīna dārziem, izplānojs un sarezervējis visu nepieciešamo braucienam. Atliek tik nospiest enterīti "pirkt biļeti" un sākt trennēties. Maratona piedāvājums vienkārši neatvairāms - 35 Eur dalība, iekļauta pudele vīna un ūdens dzirdināšanas vietās ik pa 5km degustēt vietējos vīnus. Man jau acis iemirdzas no šiem faktiem vien. Tā nu vasaras trenniņu plānā tālāk par vīna degustācijām un sajūsmu par dalību netieku. Lielāku svaiguma pakāpi beztrenniņu variantam grūti iedomāties. Izpētu ka kontrollaiks ir 8 stundas, ko varētu arī sliktakājā gadījumā noiet, un turpinu trennēties tik ar sarkaniem, baltiem un dzirkstošiem visas vasaras garumā.

Klusuma un Miera man vairs nav - Dolomīti

"Reiz sensenos laikos pasaulē valdīja rāms Klusums. Klusums bija aprijis visu. Tas bija pārvilcis pār mežiem miglu, pieklusinājis jūru, aizspiedis vulkāna krāteri tik cieši, ka nevarēja dzirdēt ne skaņu. Klusums un Miers bija sasējuši mezglu pār debess jumu. Taču kādu dienu Klusums un Miers sastrīdējās. Klusums iepūta vēju meža galotnēs. Miers sakūla viļņus jūrā. Klusums atrāva krāteri vaļā. Miers piešķīla uguni. Norībēja pērkons. Zibens iespēra vulkānā. Vulkāns izspļāva ugunsputnu. Ugunsputns ietriecās debesīs, pāršķeļot tās. Tūkstošiem zvaigžņu nobira pār cilvēci. Sapņi un vēlmes piepildījās. Uzplauka KAISLE. Laiks apstājās. Klusuma un Miera vairs nebija.... "

Tās pērles atziņu formā mēdz arī pieslīdēt caur nejauši atvērtiem sieviešu žurnāliem frizētavās, kafejnīcas, draugu TV plauktiņos vai citos sevis lutināšanas spotiņos. Tieši tik zīmīgi manās acīs aizķeras vairāki raksti ar to kas tad ir Kaislība. Un Babāc... beidzot, es sev varu noformulēt vārdos to, kas mani tik spītīgi dzen tālāk, augstāk, jaudīgak, izdzīvot, piedzīvot, apgūt, sajust un palaist vējā...

Pēc ziemas uz Slovākiju!

Šosezon man pēc ziemas jābrauc pakaļ. Tā i nesaņemos to nenoķert šajos platuma grādos.

Plāniņš divatā ievērtēt Slovākijas kalnus izkūpējis mākoņos, toties Tas tur augšā piespēlē vēl nesliktāku variantu - iespēju man vienai dāmītei nedēļu paceļot ar 7 čalīšiem gada romantiskākajā nedēļā! :) Grūti jau noraust smaidu par tādu iedomātu privilēģiju, jo man tiek atļauts viss. Lafāāāā!

Ieraušos ērtākai gulēšanai busiņa pēdējā rindā un tad seko klasiskais ekskursiju variants - neesam vēl līdz Bauskas tikuši, kad esmu jau sacienājusies no visiem līdzpaņemtajiem ceļabiedru kārumiem. Ar punktuālu precizitāti arī sildošā blašķīte ceļo pie manis turpmāko laiku. 

Turpceļā ierauju Panda style un pa lielam visu ceļu noguļu. Zaļājās pieturās, gluži kā arēnā Rīga hokēja laikā, uzjautrinos par to, kas īsti veido rindas.

Parīze, plāns - a plāna ta nava!

Sandriņa mani un Evitu šogad iepriecina ar varenu dzimpenes dāvaniņu - biļetes lidojumam uz Parīzi! Sajūsma milzīga, jo atkal varēšu paceļot pāris dienas ar savām mīļajām ceļojumu draudzenītēm. Izsmieties, izpļāpāties un vienkārši lieliski pavadīt laiku. Izbraukšanas datumu aizēno nesenie asiņainie notikumi un paaugstinātās drošības pasākumi visu laiku romantiskākajā pilsētā. Atkal mātei izpaliek ziņa par maniem brīvdienu plāniem līdz manai atgriešanai LV.