Zviedrija - The High Coast Trail

Laiks lido un pat nemani kā laicīgā darba dzīve ievelk, atņemot lielāko kaislību - ceļot. 10 mēnešus aizsēdējusies birojā ar pilnu nāsi metos kārtējā HIL (Hiking in Latvia) piedzīvojumā. Vienalga kur, ka tikai dabā un tālāk no telefonu sakariem. Izvēle krīt 6 dienu pārgājienam Zviedrijā, pa klasisku iezīmētu taku - The High Coast Trail.

Neatceros, kad tik ļoti būtu bijusi izslāpusi pēc brīvdienām! Jau ierodoties Rīgas ostā atslēdzu telefona ienākošos zvanus un pirmie soļi ar somām ved uz kuģa pirmo bāru, nevis ierasto kajīti, lai notriektu kuponus vēsajā alus kausā un sajustu izdomātu brīvību.

Trasīte atrodas Zviedrijas vidus daļā, vijoties gar Botnijas līča piekrasti. Brīžiem ievedot mežu brūkleņu pļavās, reizēm pie ūdeņiem, bet reizēm tomēr arī uz asfaltu caur klusiem ciematiņiem.

Pirmo nakti pirms lielā starta, pārlaižam teltī. Oktobra rudens dzestrums liek par sevi manīt. Toties katra nākošā naktsmītne kvalitātes ziņā aug ģeometriskās progresijas ātrumā. Ceļinieku namiņš pēc namiņa ar vien omulīgāks un omulīgāks.

Viss siltāk atmiņā palicis viens kalna galā. Lieliskā kompānijā ieklausīties pašu sarūpētās malkas sprakšķos kamīnā un lietū, kas dauzās pa bleķa palodzēm, mēs aplīti kustinām mazu balzāma biķerīti, liekot sarunām un smiekliem kļūt ar vien sirsnīgākiem un sirsnīgākiem. Tad kārtējais "stūķītis" no Martiņa kulinārijas grāmatas sveču gaismā un ceļotāji saguruši sagulst ciešā rindiņā uz grīdas, iedrošinot cits citu ar  Lotes šausmu stāstiņu.

Somija - 300km aiz Polārā loka

Ziemas prieki man nav sveši, katru baltu dienu ķeru ar prieku. Pašai jau šķiet ka esmu niknā distanču slēpotāja, tik parādi trasīti slidsolim! Un piedāvājums atnāca - Somija, slavenā slēpotāju valsts, kad pie mums bezmaz var dušā palaist ziemu garām. Piecu cilvēku sastāvā ar manu melno busulīti, dodamies ceļā. Vadītāja piedāvājums pēc iespējas ilgāk doties ar pārgājiena slēpēm no namiņa uz namiņu mums atvēlētajās atvaļinājuma dienās, liek viegli raukt degunu. Žēli noraugos uz savām slidsoļa slēpītēm, vai tāpēc viņas pirku, lai skaisti izskatītos bagāžniekā! Mans mērķis bija līdz bezsamaņai izskraidīties pa gatavajam trasēm. Bat labi ka tā! Nesaki nē, pirms neesi pamēģinājis! Kas tā ir par baudu doties baltā nekurienē! Dienā saule spridzina un vakaros ziemeļblāzma zaigo. Pašu izkurinātās būdiņas un lukturīša gaismā sarūpētās tušonu vakariņas. Ne viena cilvēka, tik balta bezgalība un neaptverams skaistums. No slēpēm nokāpt nevar, sniegs līdz padusītēm. Ceļā sastaptie nobraucieni no kalniņiem sagādā tādu prieku, ne vienmēr veiklība glābj ierakstīties līkumos. Vairākas stundas raušoties kalnā jau zini, tur tālāk viņš vedīs arī lejā! Kas atkal ļaus sajūsmā spiegt. Tā piecās dienās 125 km salasīti.