Pēc ziemas uz Slovākiju!

Šosezon man pēc ziemas jābrauc pakaļ. Tā i nesaņemos to nenoķert šajos platuma grādos.

Plāniņš divatā ievērtēt Slovākijas kalnus izkūpējis mākoņos, toties Tas tur augšā piespēlē vēl nesliktāku variantu - iespēju man vienai dāmītei nedēļu paceļot ar 7 čalīšiem gada romantiskākajā nedēļā! :) Grūti jau noraust smaidu par tādu iedomātu privilēģiju, jo man tiek atļauts viss. Lafāāāā!

Ieraušos ērtākai gulēšanai busiņa pēdējā rindā un tad seko klasiskais ekskursiju variants - neesam vēl līdz Bauskas tikuši, kad esmu jau sacienājusies no visiem līdzpaņemtajiem ceļabiedru kārumiem. Ar punktuālu precizitāti arī sildošā blašķīte ceļo pie manis turpmāko laiku. 

Turpceļā ierauju Panda style un pa lielam visu ceļu noguļu. Zaļājās pieturās, gluži kā arēnā Rīga hokēja laikā, uzjautrinos par to, kas īsti veido rindas.

Slovākijā beidzot noķeru ziemas sajūtu. Pie mūsu apartamentiem sastumtas sniega kupenas un pie tam tās vēl baltā krāsā! (tas man Vou, kura bik pa daudz Rīgā aizķērusies) Un te mana nākamā vienīgās dāmas privilēģija - tieku pati pie savas istabas, kamēr puiši saspiežas pa trim vienā.

Mūsu plāniņš - 5 dienas uz kalna, klāt pieķerot pirti, termālos baseinus un steiku izvirtības vakaros. Šoreiz man līdzi tikai slēpes. Esmu izsalkusi pēc ātruma un jaunām emocijām, par cik kalnu slēpēs man tāds visai jauns topiks.

Mainīgie laikapstākļi uz kalna dažādoja sajūtas. Pirmajā dienā redzamība tik kādus 5-10metrus. Palaikam tik iznirst priekšā kāds siluets, kam vērts tomēr neuzskriet un nepārbaudīt apdrošināšanas polises noteikumus. Vienas trases esība neļauj pazust un dod vismaz kādu komforta sajūtu.

Nākamās dienas mostamies zem mākoņiem, bet sauli un kalnus baudam virs tiem. Nu jau tiekam arī pie smaidīgākām bildēm.Trešajā dienā tomēr ievērtējam lielāko un piebāztāko Slovāku kurortu Jasna. Pirmās pāris stundas cenšos nepārvārīties par lielajām rindām pie pacēlājiem, bet tad jau pusdienu laiks ievieš korekcijas un var sākt baudīt brīvību.

Pareiza braukāšānās nogarlaiko un bez vārdiem ar Klāviņu saskatamies un aizslīdam pūdera meklējumos. Šis laikam sanāca mans "viss garšīgākais" moments. Neviltotas intereses dzīti pēc adrenalīna to arī ieķeram blakus esošajā saules ieskautajā nogāzē. Nulles saprašana kur aizslīdēsim un cik stāva tā ir. Brīžiem uz pakaļas, brīžiem lidojot eglēs, bet brīžiem jau grezni kā lielie izvirpuļojam pa  nogāzi un pietuvojamies miglas zonai. Es protams atkal zobus atsaldējusi no savas nemitīgās smiešanās un sajūsmas vaigu galos. Uz brīdi miglā pazaudēju Klāvu, izradās šis pamanījies izpetīt zemsniega egļu saknes ienirstot tajā un paiet laiciņš kamēr izkūņojas. Pārguruši, pārlaimīgi un slapju muguru tomēr kaut kā izkūņojam atpakaļ uz trases.

Ceturtā diena viss saulainākā, man atveras, vai ticamāk kaut kas aizveras. Tā gribas gāzt, ka bez pusdienām un pauzitēm norauju visu pieejamo laiku uz kalna. Draugi tik pa laikam paspēj uzsaukt, vai kādu rekoru stādot? Nezinu, bet ātrums un tehnikas slīpēša mani pārņēmusi. Vakarā ievērtējam termālos baiseinus. Ļoti ieteicama izklaide, ko nomēģināt šajā zemē. Zvilnēt +40 C karstā baseiniņā zem zvaigžņotas debess ar draugiem. Tad vēl gaumīgs lāzeršovs sēžot burbuļbaseinā un esam gatavi kārtējam gaļas klucim. Slovaki ir baigie gaļēdāji, gatavo viņi to daudz, visur, mega izmeros un garšīgi.

Pēdējā diena uz kalna iekrīt Valentīnos :) Kamēr ar Maksimu un Klāvu uzraušamies augstākajā iespējamā virsotnē pēc selfijiem, trase ir palikusi nebaudāma. Tā arī dienu laiski pavadam, itkā braukājoties, itkā čilojot. Tieku pie dienas smaidiņa - saldais kakao kokčiks ar gumijkončas sirsniņu. Lai iet ar kaut kas pa saldo!  Pēc pusdienām trasē viss sagriezties vēl sliktāk, sulīgi norauju uz acīm un esmu gatava doties mājās pāris stundas ātrāk.

Suvenīri atkal izpalika, budžetiņš izslīdēja alus degustācijās.

Savu ziemu noķēru, tagad esmu gatava pavasarim un tā aktivitātēm, pakutināt sajutu receptorus.

Paldies Klāvs Bušs par bildēm un video.