Apmeklēt Dānijas ūdens plašumus vasaras pēdējā nedēļā ir diezgan iekārojams galamērķis. To zina ikviens pūķa dīdītājs. Sameklēt gludo ūdens virsmu, vilni un bezvēja dienai kādu kabeļparku. Braucam uz 2 nedēļām, neviļus sadaloties meiteņu un puišu busiņos. Noīrētā mājiņa sagaida ar savu vienkāršību, bet graciozitāti. Jā, tieši tādu es gribētu savu vasaras rezidenci. Šoreiz ceļa somā līdz-paņēmās skriešanas kediņas, ļaujot no rītiem diezgan daudz iepazīt apkārni un nobaudīt kazeņu krūmus. Vispār šis bija pirmais brauciens, kur sajutu tādu lielāku sevis žēlošanu un robežu netestēšanu. Kad nevajadzēja par visu varu izspiest jaunus trikus, izklāties pa ūdens virsmu un izdzert savu daļu jūras ūdens. Bij diena, kad palikos mājiņā ar savām grāmatām un filmām, vai vēroju draugus pa auto logu pēc vieglas kite sesijas. Un wake dienās vispār sevi pārslēdzu lasīšanas priekam vai londzēšanai pa tuvējām pilsētiņām. Savu prieku noķēru, šoreiz vajadzēja tā.
Vienīgais lielākais dullums šajā tripā bija sadūšoties ar Miķeli iet mācīties sērfot. Nu nesanāca uzķert to mākslu. 2 stundu cīņa ar jūras nesakārtotiem uzbrukumiem un beigās vēl tāds "izslēdziens" pa pierīti ar Miķeļa dēli. Laikam jau vienkārši nenovērtēju pareizi laik-apstākļus, jo tajā dienā bija bailīte ar pūķi līst jūrā.
