Tās pērles atziņu formā mēdz arī pieslīdēt caur nejauši atvērtiem sieviešu žurnāliem frizētavās, kafejnīcas, draugu TV plauktiņos vai citos sevis lutināšanas spotiņos. Tieši tik zīmīgi manās acīs aizķeras vairāki raksti ar to kas tad ir Kaislība. Un Babāc... beidzot, es sev varu noformulēt vārdos to, kas mani tik spītīgi dzen tālāk, augstāk, jaudīgak, izdzīvot, piedzīvot, apgūt, sajust un palaist vējā...
Tā mana Kaislība procesā it visā ko daru. Un viena no lielākajam pašlaik ir esība kalnos, lai arī dažu brīdi pārvarētu savas lielākās bailes no augstuma. Tā mana iedomāta laime būt brīvai no bailēm, šaubam, pienākumiem, saistībām, solījumiem un ierastās kārtības. Kaislība nu jau ieguvsi apzinātu prieka un baudas formu. Jau zinu kuras maņas var kustināt, lai atkal un atkal liktu sev pacelties tuvāk tai tik spārnotajai frāzei "dzīvot viegli". Kaislība man nozīmē šķēršļus, ko esmu gatava pārvarēt ceļā uz savu iedomāto laimi.
Tā šoreiz mana izvēle aizveda nedēļu garā ceļojumā vienā no skaistākajiem Itālijas Dolomītu kalnu pārgājieniem "Alta Via 2". Lūzumpunkta Laumiņa un Juris atkal ir parūpējušies par lielisku piedzīvojumu komandai. Piecās dienās noieti 97km, pārvarēts kopejais kāpums augstumā 8km un augstākā iekarotā virsotne 2836m v.j.l. Satikti un iepazīti jauni draugi, cilvēki kuri bija jāsatiek šajā mirklī un vietā, lai atkal spētu ko jaunu iemācīties, dalīties un priecāties par lietām vienkāršām. Tur kalnos palielam dzīve ir primitīva- guli, ēd, ej, tad atkal ēd, guli, ēd un dodies ceļā. Vienpatība mijas ar socializēšanos dzīvajā, tas viss kas ļoti var trūkt reizēm esot te. Tā man šīs 6 dienas kanos sajūtās rezultējas kā menesis prom no mājām...
Galva viegla, kājas smagas, bet vienu vārdu sakot - laimīga, lai atkal iegrieztu ceļojuma globusu jauniem izaicinājumiem, bet vispirms biku atkal pastrādāšu.
Filma: https://www.youtube.com/watch?v=CmscOcnZ2uA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tev ir ko teikt?