2 dienas, ko nevaru mainīt-tā ir vakardiena un rītdiena.Tādēļ es sapņoju, mīlu un ceļoju tagad: Vīna maratons! Katrs atsevišķi un abi kopā.

Kopš draudzejos ar skriešanas kedām un katru jaunu realizētu piedzīvojumu, iekāre uz dabas

skaistuma baudīšanu aug straujā progresijā un kombinācijā ar šo pasaulīgi jauko iekārtojumu - vēlēties (vēlams skaļi) un tapt uzklausītam, rezultējas sapņu ceļojumos. Ātruma rekordi un lielas uzvaras sen jau nav mana prioritāte, tik viens vienīgs procesa baudījums. Tā manu čivināšanu par klasisko 42km maratonu vīna dārzos sadzird tie kam tas bija jāsadzird. Draugi, kas gatavi piedalīties, plānot un baudīt. Abas ar Gičiju esam gluži vai vinnējušas loterijā, mūsu trīsvienības līderis Ģirtiņš jau ir atradis maratonu "EcoMarathona Del Chianti" pa Toskānas vīna dārziem, izplānojs un sarezervējis visu nepieciešamo braucienam. Atliek tik nospiest enterīti "pirkt biļeti" un sākt trennēties. Maratona piedāvājums vienkārši neatvairāms - 35 Eur dalība, iekļauta pudele vīna un ūdens dzirdināšanas vietās ik pa 5km degustēt vietējos vīnus. Man jau acis iemirdzas no šiem faktiem vien. Tā nu vasaras trenniņu plānā tālāk par vīna degustācijām un sajūsmu par dalību netieku. Lielāku svaiguma pakāpi beztrenniņu variantam grūti iedomāties. Izpētu ka kontrollaiks ir 8 stundas, ko varētu arī sliktakājā gadījumā noiet, un turpinu trennēties tik ar sarkaniem, baltiem un dzirkstošiem visas vasaras garumā.

Ierodoties notikumu vietā mans skriešnas mērķis jau ir sasniedzis līmeni - noskriet pēc iespējas lēnāk, lai nākamās ieplānotajās ekskursiju dienās kājas nekristu laukā no vietas, kur tās ir "pieskrūvētas". Tomēr vai tas ir sacensību iespaidā, vai tās vienas ibumetīna tabletītes dēļ, jožu naski un pārsniedzu visas savas ekspektācijas finišā laika ziņā. Šis tiešām ir bijis pagaidām nepārspēti skaistākais un ne tas vieglākais skrējiens - vīnogulāji, olīvkoku audzes, mazās vīndarītavu pilsētiņas, kalni, ielejas un sirsnīgi cilvēki ik uz soļa. Finišā tiekamies jautrā noskaņojumā un diezgan sprigani, katrs ar savu piedzīvoto stāstu. Mājup ejot uzfilmējas video jociņš, par nespēju paiet pēc skrējiena, kas visai sarkastiskā veidā otrā dienā ir pārvērties par īstenību. Lieki piebilst ka galva arī nav no tām svaigākajām pēc uzvaru dzīrēm. Gičijs no rīta ir atsūtijis telefonā dzīves pērli: "подруга - это не та что тащит тебя из бара, а та, что ползет рядом". Ņjā, ņmeot vērā nespēju veikt straujas kustības, esam arī nostiprinājušas draudzības saites iepriekšējā vakarā godam. No otras istabas izlien mūsu veiksmes faktors - Ģirts, kam roķenīte ir nostrādājusi un var dāmas vizināt tālāk. Dienu veltam San Gimignano un Voltēras apskatei, lai gan tas viss iet diezgan lēni, dēļ apgrūtinātās kustību amplitūdas. Stenot, vaidot un neprātīgi smejoties izbaudam skaisto mazpilsētu šarmu un katru sastapto pakāpienu ceļa priekšā. Tik pašsaprotama lieta kā nokāpt vai uzkāpt pa kāpnēm ir pēkšņi kļuvusi par kārtīgu izaicinājumu, lai nepārgrieztos sejas panti sāpju rievās.

Nākamo dienu raujam klasiskajā turismā uz Pisu, jāpastutē mums ar tas šķībais tornīts savos selfijos. Tomēr bilde ar torņa turēšanu izpaliek, jo paši esam vēl diezgan šķībi, bet ar tendenci uz izaugsmi. Laiski vērojam tūristus un ķeramies pie kārtējā Itāļu Gelatto.

Tik trešās dienas rīts atnesa pārsteigumu - esam gatavi izskriet mazo rīta riksīti pa piejūras promenādi un ieķert 21.oktobra peldi vidusjurā. No priekiem ir aizmirsies atsildities un savi kauliņi atkal ir jāiekrakšķina mašīnā sēdus pozīcijā. Diena izcili saulaina un silta, musu lieliskais gids ir ielūdzis dāmas uz rīta kafiju "luksīga" vietiņā - Portofino un beidzot varēšu aplūkot arī tuvāk Bergamo vairāk par lidostas termināli.

Visumā brauciens izcili garšīgs visās nozīmēs un daža jauna mācība kontā ar:

1. Degunam ir jātic uz reiz! Ja kafejnīca ož pēc tā kā tev nepatīk, ēdiens garšos tiešī tāpat. Ātri prom.

2. Kurā pusē ir degvielas bāka mašīnai var redzēt auto panelī, nav tankā jāapstaigā mašīnas.

3. Ceļot ar vienaudžiem mūsu labakajā vecumā - vākārā pārēdas restorānā, ieķer pāris vīnus un desmitos visi guļ tik ar teoretiskām pļāpām kā butu ja būtu !
4. Ari veinkāršas lietas reiz var kļūt sarežģītas. Skrieniet maratonus!