Viss kaut ko var dzīvē mīlēt un tā var arī ziemu iemīlēt. Mazliet aprauto Latvijas slēpošanas sezonu, piecu dēkaiņu sastāvā, pagarināt jožam atkal uz Somijas tālo ziemeļu galu - Urho Kekkonen nacionālo parku, lai ar pārgājiena slēpēm aizmirstos brienot no būdiņas uz būdiņu. Lai aizmirstu telefona zonu, baltus palagus, elektrību, varbūt kādu kredītu vai pienākumus. Lai pamodinātu snaudošo bērnu sevī sniega peldēs līdz ausīm un atrastu prieku lietās vienkāršās!
Somu zemē tiekam uzņemti viesmīlīgi, saule savu vaigu mums parāda katru slēpošanas dienu. Izpaliek vēji un sniegputeņi, toties sals gan brīžiem atgādina cik km aiz Polāra loka esam ielīduši. Naktīs tas pakāpjas virs -30, rīta slēpojienus sākam pie -25, bet saulei zenītā esot, jau var arī saņemties pakustināt pirkstus un telefonu kādai bildei izvilkt no kabatas.
Piecās dienās saslēpojam ap 100km, mazliet izbaudot sagatavotas trasītes, iemītās sniega mocīša pēdas, gan arī savas takas izbrienam neskartos sniega laukos. Pārvaram vairākus kalna masīvus un pūderīša nobraucienus no tiem. Tie arī tie "garšīgākie" prieciņi beigās izrādās, lavierējot starp upītēm un kalnu priedītēm 2 dienu garumā. Nakšņojam brīnišķīgos rūķu namiņos, visi labi apkurināmi un ērti. Sākām ar dikti interesantu pieredzi, kad 5 kvadrātmetros satilpst 17 cilvēki. Nerakstīts vai rakstīts likums, bet visi ceļinieki ir jāuzņem. Nopriecājamies par savu laicīgo ierašanos un gulēšana uz grīdas mums iet secen. Nākamās naktis tālāk no civilizācijas jau pavisam brīvas - okupējam gandrīz savas personīgās būdas. Un kā mēs ēdam! Karaliski! Katrā ēdienreizē notiesājam vismaz 3 spaiņus sniega un klāt tik kādu paciņu griķīšu, rīsu vai makarona ar gaļiņu. Brokastīs protams 3 spaiņi sniega un auzu pārslas ar ievārījumu un žāvētiem augļiem. Tievēt galīgi nesanāca, saprotam ka uz gurniem kāds pusspainīts sniega jau laikam būs nosēdies. Lai cik forši mums tur būtu gājis, tomēr pāri visam bijām mēs paši! Lieliska komanda, katrs ar savu lomu un pienesumu grupā. Interesantās sarunas, pieredzes stāsti, smiekli un kopā pārvarētās grūtības! Par visu uz viena viļņa, izņemot diskusiju par nākotnes pensiju. Bet tā jau vel tālu! Tikmēr mēs turpināsim rakstīt savu atmiņu kladi jaunos negausīgos piedzīvojumos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tev ir ko teikt?