pirmā Ultra vai 6 cilindru dzinējs

Ja Tev ir sapņi, tie vienu dienu mēdz piepildīties! Šajā blablā... lapelē mēdzu pierakstīt momentus par saviem ceļojumiem aiz mūsu valsts robežas, bet šoreiz gribas piefiksēt sajūtas un ceļojumu itkā aiz savas spēju robežas. Šis ir mans stāsts par interesantu, apzinātu ceļojumu savā ķermenī 3 mēnešu garumā.

Ik katram notikumam dzīvē ir savs iemesls vai starta dzirkstelīte, mans spēriens pavisam klasiski sākas ar totāli sagrautu ego vienā dienā. Normāli aplauzos pa dzīvi un kā jau tas pieņemts, arī es ieslīgstu dziļāk dīvānā un sevis žēlošanā. Pudele vīna, paciņa cigarešu, puņķi un asaras kā ik vakara komplektiņš. Pēc pāris mēnešiem piekusu gausties un pelēkās šūniņas norotē galvā - vai tik šis nav ideāls laiks, lai realizētu kādu no saviem sapņiem, kas dziļāk atvilktnē ieglabāts!

Dikti patīk Tatri - aiz ko ta ne!

Tatri - vieta, kur sākās mana lielā kalnu pārgājienu mīlestība. Un izrādās tā nemaz nav tik sena kā pašai liekas. Tik četrus gadus atpakaļ, 2014. gada pavasarī, facebookā atradu piedzīvojumu dēkaiņus "Hiking in Latvia" un  Mārtiņu, ar kuru kopā devos savā pirmajā kalnotajā pārgājienā tieši uz Tatriem. Kopš pirmās tikšanās reizes ar Mārtiņu, ir sajūta, ka esam pazīstami no smilšu kastes laikiem. Ir tik daudz piedzīvots un uzdzīvots, ka tiešam grūti atšķetināt, kas kuru notikumu ir attīstījis tālāk, bet nu šajos četros gados ir noslēdzies kāds aplis un tagad foršu dēkaiņu grupiņu zem "Hiking in Latvia" karoga uz Tatriem vedu es.

Korsika GR20 - izsapņots, piedzīvots.

           

    Kad uz gultas malas atstāta zīmīte nopļauj tevi kā smilgu stīvu, Tev likās ka Tev ir viss, bet pēkšņi šķiet ka Tev vairs nav nekā. Pat nemanīji, ka otrs blakus Tev nav bijis laimīgs. Šim bija jābūt mūsu ceļojumam, bet aizbraucu viena. Šis ir mans personisks stāsts Sev par piedošanu, piedošanu sev...

1.diena.

Pēc 30 stundām busiņā, mēs esam šķērsojuši lielāko daļu Eiropas un atduramies Korsikā, lai mērotu vienu no Eiropas grūtākajiem un krāšņākajiem trekinga maršrutiem Great Road 20 (GR20). Šis man ir izsapņots ceļojums 2 gadu garumā. Beidzot sapnis tapis īsts un es esmu te - vietā un laikā.

Ceļotāji ir tā izslāpuši pēc gājiena un izpaliek sākuma kopbilde, līdz visi jau metušies trasē. Saslēdzu gadžetus un jožu līdz. Saule svilina un jūtu kā pār pierīti notek vakardienas frī kartupelīši no prāmja ar visu sinepju mērcīti sviedru veidā. Solis raits, jāpārvar pirmā 1000 metru siena. Kāda nopilējusi sviedru lāse tiek arī manai gopro kamerai, kas tagad spītīgi met ārā erorrus un neļauj fiksēt pirmos krāšņumus. Saulē kaltēju SD karti un lēnām atrodu savu iešanas ritmu baudīšanai. Pēc nostāstiem biju gatava trakākai slodzei pirmajā dienā, bet ir labi un tas vieš cerības ka izdzīvošu nākamās 12 dienas kāpelējot pa vertikālām akmens sienām.

3 daiļavas, 3 ielejas

Šoziem atkal ļaujos ceļojumu guru plānotājai Sandriņai. Viņa atrod un ved mūs trīs daiļavas uz jaunu vietiņu - lielāko slēpošanas kūrortu Francijā -Three Valleys. Ka tas ir viens no lielākajiem pasaulē, uzzināju no kāda onkas pacēlājā, kas tikai turp jau dodas 15 gadus. Man kā jau parasti, kur esmu bijusi aptveru tik atgriežoties mājās! 

Janvāra izvēle, varbūt mūs mazliet apdalīja laik- apstākļu ziņā, vienu dienu pat liedzot pacelties kalnā. Toties visas pārējās 5 dienas nepagurstot griežam kantes. Lai arī man patīk kutināt nervu galiņus meklējot pūderīti un līst laukā no trasēm, tad šis kūrorts pārsteidza ar savu kvalitāti. Tās milzīguma izmērs, kad vēl plkst.12 dienā vari atrast trasi, kur esi pirmais, kas brauc pa retrakotu trasi, lika maksimāli izbaudīt pēc noteikumiem.