Tatri - vieta, kur sākās mana lielā kalnu pārgājienu mīlestība. Un izrādās tā nemaz nav tik sena kā pašai liekas. Tik četrus gadus atpakaļ, 2014. gada pavasarī, facebookā atradu piedzīvojumu dēkaiņus "Hiking in Latvia" un Mārtiņu, ar kuru kopā devos savā pirmajā kalnotajā pārgājienā tieši uz Tatriem. Kopš pirmās tikšanās reizes ar Mārtiņu, ir sajūta, ka esam pazīstami no smilšu kastes laikiem. Ir tik daudz piedzīvots un uzdzīvots, ka tiešam grūti atšķetināt, kas kuru notikumu ir attīstījis tālāk, bet nu šajos četros gados ir noslēdzies kāds aplis un tagad foršu dēkaiņu grupiņu zem "Hiking in Latvia" karoga uz Tatriem vedu es.
Grupiņa nekomplektējusies un jau pirmajā sapulcē pirms izbraukšanas top skaidrs, ka ir satikušies tie kam vajadzēja satikties. Visi esam uz viena viļņa attiecība par pārgājiena jautājumiem un nepieciešamajiem svinību apmēriem atzīmējot pēcāk katru iekaroto virsotni. Visiem patīk pakāpties augstāk un visiem garšo arī alus. Un vēl mums līdzi ir Renāte, meitene, kura pasākumos nodrošina labus laikapstākļus. Patiesi strādā!
Zakopane ierodamies lielā tumsā, apartamenti greznu greznie, tik ātri apjaušam, ka lielākā daļa smuko lietu ir tik atstutētas vai pielīmētas. Daudz kam pieskaroties, tās mēdz palikt rokās, ka piemēram kliņķi vai žalūzijas. Kontaktligzdas var atrast iepriekšējās dakšiņas mēģinājumus pieslēgties. Ledusskapis darbojas, kamēr gaisma ieslēgta, utt. Nosmejam, ka lielajam plazmas televizoram labāk netuvojamies. Bet visumā telpas atzīstam kā omulīgas, ieskaitot smieklīgo kristālu lustru ar zilo gaismu vienā no meiteņu guļamistabām.
Ši ir reize, kad grūti salikt teikumus kopā par piedzīvoto. Īsti nespēju aprakstīt absolūto laimes sajūtu no kopā būšanas kalnos ar sev līdzīgi domājošiem draugiem. Tik personīgi dziļi un labi, kur vārdi ir lieki un maznozīmīgi.
Šeit apstājās laiks un noķēru īsto Trūmen šova burvību - likās, ka citas dzīves mums nav. Kāpjam, ēdam, guļam atkal kāpjam, ēdam, guļam un tā katru dienu, bet pāri visam sarunas un nebeidzama jautrība turoties kopā gan uz kalna gan vakaros pilsētiņā. Nedēļa, kad nebakstījām telefonus, bet ļāvāmies sirsnīgām vakara sarunām un jautrībai krodziņos vai pie apartamentos gatavotājām vakariņām.
Ja tādi var būt ceļojumi, tad esmu atkarīgā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tev ir ko teikt?