Kā pastiept atvaļinājuma sajūtu garāku? Atliek doties īsajā Costa Brava tripiņā! Paņemam brīvas divas darba dienas plus abas brīvdienas un piedzīvojuma pēcgarša kā prom būtu bijis vairākas nedēļas. No sniegotās Rīgas lidostas ierodamies siltajā Katalonijas naktī, lai agri no rīta uzsāktu 4 dienu piedzīvojumu no ciemata uz ciematiņu, līdzi nesot visas savas mantiņas. (Šeit dažkārt par labu spēlē aviosabiedrību ierobežojumi rokas bagāžai un tik īsam ceļam līdzi ir tikai pats minimums.) Laika prognoze mūs salutināja visas dienas. Pusdienu pārtraukumos zvilnot Vidusjūras krastos un ķerot svaigās jūras peldītes, nācās pat lietot niknāku saules aizsargkrēmu, lai februāra viducīti paliktu ar savu neskartu degungalu.
Pirmo dienu krājam kilometrus, taciņa vijas caur pasakainu piekrastes reģionu. Kāpumi un kritumi, klinšu atsegumi, pludmales smiltiņas, vietējo ciematiņu burvība, dabas skati, kas liek elpai aizrauties. Pusdienu siestiņu svinam īstā Spāņu zīmē piesēžot piesaulīte - jūras veltes ar baltu vīnu norasojošās glāzēs. Svinam dzīvi un esošo mirkli. Izsapņotās jūras veltes no ēdienkartes izrādījās gan vien tādas ceptas reņģītes, bet gardas gan. Ar gandarījumu vaigos, soļojam nākamā ciemata virzienā. Vakariņās atkal jūras velšu laiks, kas atkal atnes mazu pārsteigumu. Arī man uz šķīvja paliek dažas dīvainas kājiņas, izsapņotas baltās zivs filejas vietā. Sarunās un smieklos dienas sagurums pēcāk visus ātri noliek pa gultiņām. Otrā diena. Plāniņš nočāpot ap 20 km. Bet, ak vai! Ieplānotā taka izrādās ir ar augstāku sarežģītības pakāpi. Gigantisku akmeņu krāvumu pludmales un stāvas klinšu sienas. Te pēkšņi taciņa parādās slēgta, bet mums jau priekšā satiktā drāšu sēta taču nebūs šķērslis, lai visi sparīgi turpinātu ierasto virzienu. Šļūcam lejup pus tupus kopā ar ripojošiem akmeņiem un mēģinām pieturēties pie daža laba kociņa, kas pa laikam izrādās ir nedraudzīgs kaktuss. Noripojuši lejup, apjaušu, ka šādā tempā gar piekrasti līdz naktsmītnēm līdz ar gaismu netiksim. Vajag plānu B, bet plāna B ta nav! Esam iestiguši vientuļā pludmalē starp akmens sienām. Atpakaļ iet bail, bet priekšā radās vēl trakāk! Par takas esamību var nojaust tikai telefona ekrāna kartē. Ienirstam džungļos, rāpus zem kaktusu lapām un staipekņu lamatām. Pašai dūša papēžos, kur esmu komandu ievilkusi! Vieglāk paliek, kamēr dzirdu smiekliņus biezajā krūmājā. Tātad komanda vēl seko man! Kā jau kārtīgā piedzīvojumā, arī šis pēcāk ierakstās sajūtu atmiņu kladē kā viens no garšīgajiem notikumiem. Tālāk ieslēdzam katrs sev “varonīti” un garais pārgājiens pa apkārt ceļu līdz naktsmītnēm. Spēki atjaunojās pilsētas pirmajā veikalā pie attiecīga plaukta. Dienas gājumu nosvinam ar kārtīgu burgerballīti, smalkais stils izpaliek citām reizītēm. Trešā diena. Iepriekšējās dienas varoņdarbi katram kauliņos jūtami. Plānotā dienas deva 12km+, bet tie lasās dikti lēni. Nesteidzamies, baudām sauli un jūru. Trasītes sarežģītība tāds abu dienu miksiņš. No vieglas pastaigas līdz ķēžu posmiem. Pilsētā iesoļojam pa kalnu lejup jau atmuguriski, lai kājas tik traki nesmilkstētu. Vakarā protams smalkais stils – restorāns un jūras labumi, kurus šoreiz gan vispirms apskatam google bildītēs pirms izdarīt izvēli. Ceturtā diena. Laiks sev. Katrs darām ko gribam. Atpūta, kafejnīcas, šopingi, pastaigas, rīta krosiņi, piesaulītes dirningi, līdz laiks doties lidostas virzienā lai katrs mēs atgrieztos savās ierastajās gaitās! Šis ceļojums kā atgādinājums par blakus esošajām mazajām dzīves baudiņām. Tepat un tik viegli aizsniedzamas. Milzīgs paldies katram manam ceļa draugam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tev ir ko teikt?