Nepāla - pirmā daļa.

20.11.14

Izbraukšanas dieniņa sagaidīta. Palekdamās ar smaidu vaigu galos lecu lidostas virzienā. 

Iepazīšanās ar jaunajiem ceļa biedriem diezgan amizanta - 2 Ilzes, 2 Laumas, 2 Andri un viens Edmunds. Čalīts bez pārīša :) Ieslīgstam lidojumā Rīga-Stambula-Deli. Bušiņs noskaņojies ballei un paspējis iepazīties ar pusi lidmašīnas pasažieriem, kamēr es izbaudu viņa prombūtni un izgāžos miedziņam pa 3 beņķiem.

21.11.14

Tas vīriņš tur augšā zin ko dara! Ja iepriekš bubināju, ka nācās iegadāties Indijas vīzu, lai tikai nomainītu lidostas terminālus, tad beigās tā sanāca visai noderīga. Pēdēja izbraukšanas dienā saņemam paziņojumu epastā par nākamā lidojuma no Indijas uz Nepālu pārcelšanu par 12 stundām, kas nozīmē - mums ir vesela diena ko izbaudīt Deli. Vieglā sajūsmā, bet pārgurumā no nakts lidojuma un Bušiņa rum aktivitātēm dodamies neplānotajā lielpilsētas apmeklējumā. Laumiņa sarunā busiņu pa 6 zaļajiem uz centru, un tad nu mēs To ieraugam! Visi braucamie te ir ķerras lielumā, tik ar kabīni. Iekārtojamies 6 cilvēki divos stāvos aizmugurējā beņķī. Sākums smieklīgs. Tomēr visticamāk nekļūdīšos, ja teikšu ka mēs vienlaicīgi pirmajās 30 minūtes aptvērām ka šī nav ne mūsu pilsēta, ne kultūra, ne interese to iepazīt tuvāk. Viegls šoks no pīkstošās satiksmes burzmas, valdošās netīrības,
nabadzības ielās, milzīgajiem attālumiem, putekļiem un nevēlēšanas pat pieskarties itkā tīrajai ūdens glāzei restorānā. Ieķeram pāris apskates objektus, un mazo snaudiņu atrastajā zāles pleķītī tempļa pakājē, nesagaidījuši nolīgtā gida programmas beigas, lūdzam mūs nogādāt atpakaļ lidostā. Tad jau labāk gulēt uz aukstam flīzēm un sapņot par kalniem augstākiem. 

Lidostā neviļus uzskrienu virsu pareizajam cilvēciņam un tiekam pie dienas lieliskākās iespējas turpināt lidojumu uz Katmandu ar nākamo reisu, negaidot vakaru. Zvilnis uz flīzēm izpaliek un pašā vakarā esam Nepālas galvaspilsētā Katmandu, kas mūs sagaida ietīta tumsā un savā ierastajā lielpilsētas kņadā!

22.11.14

Juhuuuū! Mana dzimpenīte! Kas var būt labāks, kā pamosties šādā dienā sava  un sava šī gada lielākā ceļojuma sākumpunktā! Ar Andžu jau pirmie esam brokastīs, jāatzīst, ka patīkami pārsteidz to kvalitāte un ir cerība ka dabūsim te kalnos vairāk par rīsiem un kausētu sniega ūdeni.

Kamēr Laumiņa organizē trekinga atļaujas, ieķeram šopingu. Vakar staigājot ielās likās ka šeit var pašu velnu nopirkt par kapeiciņām, tad dienas gaismā ilūzija zūd līdz ko gribas mazliet kvalitāti savienot ar cenu. Kaulēšanas neizbēgama, labi ka Andris to izdara arī manā vietā. Atlikušo brīvo stundu mūs var atrast viesnīcas jumta terasē, kur baudām vietējo tematisko "Everst" aliņu. Sapazīstamies ar Igauni, kas te uzslīdējis augšā uzvilkt zaļo. Šim čalītim izrādās tāds arī ir ceļojuma gala mērķis - nu tā normāli netraucēti sapīpēties Nepālā. 

6h brauciens ar džipiņu, 1h sabiedriskajā un lielā tumsā nonākam trekinga sākumpunktā Bhulbhule (840m virs jūras līmeņa) Naktsmītnes tik tiešām izskatās kā malkas šķūnītis ar sastutētām koka un skārda sienām. Pat es ar savu pundur-garumu pamanos te galvu atdauzīt durvju stenderēs. Draudziņi sarūpē man dzimšanas dienas dāvaniņu - rumiņu ar čipsīšiem. Mīļi. Otrs Andris ir paņēmis līdzi elektrisko ģitāru (bez vada!!), un te konkursā par nelietderīgāko līdzpaņemto mantu viņš mūs visus "izpogā" vienā setā.
Pirmo vakaru iesēžam  jautrās iepazīšanās sarunās un gaidās par lielo rītdienu - to pēc kā tad te braucām! 

1.diena. 23.11.14

Pirmā kāpšanas diena - saulaina un bezgalīgi skaista. Nosoļojam 17km gandrīz 7 stundās līdz Jagat (1300m virs jūras līmeņa), ceļā satiekot aitas, govis un dažus citus kāpelētājus. Trekinga īstā sezona nu gandrīz galā un pārgājienu takas ļoti patīkami klusas. Dienas lielākais pārsteigums ir dabas skati un to izmērs! Tos nevar nobildēt vienā kadrā, tos pat nevar apskatīt neatliecot galvu, lai apjaustu esošos klanus no apakšas līdz augšai.
Vakarā atduramies viesnīcā, no kuras logiem paveras skati uz sniegotam virsotnēm. Vēl itkā siltais ūdens pieejams, ko izmantojam, bet man jau ir pārgriezta seja no žilbinošā "vannasistabas interjera" un aukstuma tajā.

Kolektīvā jogošana uz balkona, vakariņas, turpinošās iepazīšanās sarunas un spēles zem ruma zīmes. Bušiņš uztur tonusu kolektīvā - neguļam, neguļam!

2.diena 24.11.14

Dienu sākam 6.30, kas pēc LV laika ir kaut kas pēc diviem nakti. Jāsaka, ka pierodam visai ātri jaunajai laika joslai. Piecos vakarā te pilnīga tumsa un  deviņos jau krācam nakts miedziņā, kad mājas palicēji tik darbu varētu beigt. 

Šodien nosoļojam līdz Bagarchhap (2160m virs jūras līmeņa) kādus 15km. Šovakar man ieslēdzies klusais. Pēc dušas noķerts drebulis un vienīgā vieta, kur sasildīties, ir guļammais. Ierušinājusies siltumā, pa logu vēroju vakara tumsā slīgstošos kalnus un savu izpūsto elpu. Blakus istabā esošā jautrība nespēj mani izraut pievienoties. Domās sūtu sveicienus brālītim par jauno guļammaisu, kas izskatās būs mans turpmākais vakaru vismīļākais draugs.

3.diena 25.11.14

Pašas klusums ievelkas. Negribas komunicēt un lielāko daļu dienu pavadu soļojot nostāk no visiem. Vēlāk sapazīstos tuvāk ar otru Ilzīti un pārsteidzoši daudz kopīga atrodam gan savos uzskatos, gan notikumos, gan jautājumos ko šobrīd perinām prāta.  Tā arī atlikušo ceļojumu Ilžuks bij kā manis pašas spogulis, tik reālā personā. Visai jauna pieredze runāt ar sevi balsi :)

Šodien plānā garais maršruts. Dienas pirmā puse ar pirmo stāvo kāpumu 300m, vietām jāķeras pie saknēm, lai to pārvarētu. Atlikusī diena gan vieglāka, bet tāpat nemanot salasās kopējais kāpums 1.4 km un dienas distance 20km

Naktsmītnes atrodam diezgan autentiskā Tibetiešu vietā - Bhratang (2850m virs jūras līmeņa), kur ierodamies līdz ar krēslas iestāšanos. Uz pirmo aci visai "skerī" vietiņa. Elektrības nav, dzīvo te tikai vīrieši -vietējie strādnieki un vieta tiek ierādīta viesistabā pie krāsniņas, kas vakarā tiek iekurta un ārprāta dūmo. Jādomā kā neaizmigt pie tādas gāzes kameras. "Viesnīca" greznākā, viss tumsā un putekļos, puiši naktī vēl atsitās no žurkām, kas uzglūnēja līdzpaņemtajiem cepumiņiem. Vēlāk atklāsies, ka šī bija viena no dārgākajām naktsmītnēm kalnos - 2 dolāri no personas.
Ballīti gan te pamanījāmies sarīkot neaizmirstamu. Sanāca tādi īsti koru kari - latvieši pret nepāliešiem. Šie ar kā traki uz dziedāšanu. Tā i nesapratu, vai tās dziesmas viņiem tik garas vai viņi rauj kādas 3, līdz ko tikuši pie vārda. Vienu brīdi tumsā saskaitu kādus 15 vietējos, kas salīduši te sildīties. Mūsu puišus uzmanīgus sāk darīt viņu vietēja alkohola lietošana un enerģiskā dancošana :)
Sagurums ņem virsroku un mēs esam tie, kas norauj pasākumu pirms 9. Tūrists te svētais un momentā tiek cienīta mūsu vēlme pēc miera.
Dienas pārdomas par attīstību. Saimniekam te pie sienas bilde ar viņa sapņu māju - viesnīcu, kas itkā te tagad tiek  būvēta un plānota pabeigt 2 gadu laikā. Bāc, tā ir visīstākā Eiropas mūsdienu arhitektūra! Vai to es te gribu redzēt? Mana eksotika ir tie pieczvaigžņu malkas šķūnīši un nekā neesamība. Eiropu te negribas redzēt, bet vai  tādēļ novēlēt tiem vietējiem turpināt dzīvot alās? Attīstība notiek un kultūras sajaucas.

4.diena 26.11.14
Ārkārtīgi skaists pārgājiens. Kopā noiets 19km ar kāpumu 1,2 km. Visa diena kā skaistākajā ceļojumu kinolentē. Šī ir mana nākamā pārsteiguma diena - diena, kad NEdomāju. Prāts paņēmis brīvdienu un sanāca TĀDA meditācija! Nav pat ko aprakstīt - tik skaistums bezgalīgs!
Esmu nonākusi arī līdz savu personīgo rekordu laušanas - iekaroju savu pirmo  3741m. Pirmais stresiņš,  ieķertas pirmās asinis pa nāsi līdz ar ko nebijušu. Nakšņojam gan zemāk - Nawal 3660m. Sāku naktī mosties no tā ka mazliet trūkst skābeklis.

5.diena 27.11.14
Šodienas īsais 10km pārgājiens uz mūsu aklimatizācijas vietiņu Manang 3540m. Pakāpeniski paliek aukstāks un katra nākamā diena par vienu kārtiņu siltāk saģērbties prasās. Toties nesamā soma paliek vieglāka. Laiski slīdam pa takām, izbaudām skatus un garās pusdienas. Pārgājienam pievienojies dzīvespriecīgs suņuks, kas tiek pie vārda Šariks, no iepriekšējās naktsmītnes. Laumiņas rūpes un maizītes, šo padara par nākamo mūsu ceļa biedru.
Pilsētiņā nonākam laicīgi un paspējam apmeklēt vērtīgu lekciju, kas ir Augstuma slimība, kā to atpazīt un kā rīkoties. Mazliet vairāk info par nesen notikušo nelaimi un sniegputeni kalnos. Visiem tāda viegla jautājuma zīme sevī kā būs un vai varēs. Visi gribam veseli un laimīgi šķērsot galveno galamērķa pāreju un tādi paši arī atgriezties lejā.
Elpošanas izmaiņas jūtamas, papildus pūles jāpieliek, lai sagādātu nepieciešamo skābekļa daudzumu.

6.diena 28.11.14
Turpinu mosties naktī, organisms brīdina ka kaut kas nav tā kā ierasts. Moka sāpīte puncītī, bezmiegs un daži murdziņi.
Dienas plāns ar nākamo rekordu  - "Ice lake" 4600m. Pārvarēt stāvumu 1.2 km un atgriezties atpakaļ Manang, turpinot mērenu aklimatizāciju. Nokāpelēti 15,7 km fantastisku skatu bagātā apvidū. Priecīga par savu labo pašsajūtu un to ka varu brīvi un visai ātri pārvietoties augšup. Galva joprojām skaidra un domu tajā nav.
Vakarā saņēmos dušai, tur tāds spaiņa lieluma boilers. Zaļā lampiņa rāda ka iespējams ir silts. Piecas dienas nebija ūdens baudīts un tiku uz 1 minūtīti pie silta ūdens. Tā bija TĀDA laimes sajūta! Nekad vēl nebiju apjautusi, ka no silta ūdens mirkļa var ieķert laimes hormonu. Mana diena bija izdevusies.
Vakarā iemēģinām vietējo kino. Ieslīdam "7 gadi Tibetā" seansa beigās. Pagrabs, projektors, malkas krāsniņa, attiecīga kvalitāte un nākamajai filmai neesam gatavi.
Istabiņā salienam pa guļammaisiem. Vāram tēju un rīt atsākam gājienu uz galveno mērķi. Patīkams saviļņojums iekšā gruzd.