Priekšvārds Himalaju iekarojumam - Nepāla 2014

Vasara. Plānas kleitiņas, festivāli, dzirkstošie, draugi un nebēdnīgs noskaņojums. Tieši tādā mirklī Pozitivus laikā satieku Andri Bušu pie mūsu kārtēja bāriņa apmeklējuma, kas pus pa jokam, pus nopietni izmet frāzi, ka jālaiž uz Nepālu. Man nevajag laiku apdomāt, tieši tikpat nebēdnīgi spiedzu -laižam! Un vakars iegriežas vēl jautrāks, jo ir nosprausts kārtējais ceļojums.

Šī doma iespiedās un neliek mieru. Kad dullums nomierinājies, sāku meklēt turpinājumu sarunai. Un šeku reku cūciņa sasista, kapeiciņa sakasīta un biļetes kabatā. 

Pāršķirstot savus kalnu apmeklējumus, liekas virs 2500m nav nācies būt. Šoreiz plāna apraksta parādās cipars 5416m. Nav ne mazākās nojausmas ko tas nozīmē manam organismam un spēju līmenim.

Ierastā piedzīvojumu sajūsma pakrūtē par tuvojošos notikumu līdz brīdim, kad mēnesi pirms izbraukšanas tiekamies kopēja ceļojuma plānošanas sapulcē. Ai, Ai!!! Muļķīgais smaids sāk pagaist. Tikko notikusi traģēdija ar sniega vētru šajā maršrutā liek paraudzīties nopietni uz mātes dabas un kalnu varenību. Atliek cerēt, ka māmiņa šo ziņu radio būs palaidusi garām.

Sapulces sarunās ieķeru sajūtu ka ceļa biedri būs lieliska kompānija, šobrīd pazīstu gan tikai Andri. Nu jā, diez vai nūģi piesakās šādiem piedzīvojumiem. Saprotu, ka visi rūpīgi gatavojas un apmeklē sporta zāli. Pēdiņās iedvesmojošais stāsts ka visiem tāpat būs slikti no skābekļa trūkuma pie šāda augstuma, izmaina pavisam manu iespaidu par vieglo pastaigu kalnos. Jārēķinās ar sliktāko, katram tas izpaudīšoties citādi! Ups, mēģinu salikt galvā kur tad tas prieks par to kāpienu būs? Neko, nākamajā rītā sporta kluba abonements iegādāts un tagad sparīgi raustu dzelžus arī es. Doma ka varētu uz kalna palikt pēdēja liek noskurināties un turpmāk katru rītu esmu cītīga zālītes apmeklētāja. 4 nedēļas laika, lai kļūtu par puslīdz cienījamu kalnu iekarotāju :)

Mans jautrākais piederuma apspriešanas elements izrādījās guļammais. Klusā cerībā plānoju izslīdēt ar esošo, lai gan atceros ka vasarā uz rīta pusi dažkārt nācās viegli padrebināties. Zīmīgais citāts ar ko vajagot rēķināties" Nu siltāks kā malkas šķūnītīs šobrīd toč tur nebūs!", liek acīm ieplesties un sapnim "pa lēto" izplēnēt. Pētu visu iespējamos tūrisma inventāra veikalu piedāvājumus. Pat nevarēju iedomāties, ka daži no viņiem var maksāt pusi ceļojuma budžeta :) Skaļā vaimanāšana ir iežēlinājusi mīļo brālīti, kas apņemies mani neatstāt nosalt un piedāvā savu palīdzību. Nu neatteikšu tak!

Liekas ka viss iet raiti, bet kā jau tam pienākas, tā nemēdz būt. Mazais pārsteigums ar Indijas vīzas nepieciešamību. Lidosim caur Deli ar nesaistītiem reisiem un lai pārvilktu savu čemīti no viena termināla uz otru nākas šķirties no papildus eirikiem. Tad vēl tā apdrošināšana, tā cena ar pieaug pa to pašu līkni kā kalnu nogāze.

Vienu jaunu mācību jau būšu apguvi - jo augstāk gribi tikt, jo vieglāks viss paliek! Zinot, ka soma būs pašam jānes 2 nedēļas ar visu iedzīvi tur augšā, izvēloties mantas protams rūpīgi tiek pētīts to svars. Un te nu atšķirība no desu veikala, jo vieglāku līdz ņemamo mantiņu iekāro, jo vieglāks paliek tavs maciņš. Tagad tik ceru ka pašas riepiņa un prāts arī noreaģēs uz to augstāk un vieglāk! Ceļojums būs tieši laikā, lai pēdējā mēneša kreņķus "iestādītu" kādā kalna pakājē un ieķertu pozitīvu iedvesmu krietnam laiciņam uz priekšu.

Turpinājums sekos...